
Kad tava iekšējā pasaule ir sabrukusi...
kad sapņi un cerības ir izgaisuši kā nebijuši...
kad dzīvē un apģērbā nesaskati krāsas...
kad tava sirds dzīvo atškirīgu dzīvi no smadzenēm...
kad tava miesa dzīvo atškirīgu dzīvu no dvēseles...
kad viss, kam tu pieskaties, kļūst pelēcīgs un nenozīmīgs...
kad visur, kur tu ierodies, ir vientulības sajūta...
— dodies dabā un lūdz!