Ваш браузер устарел. Рекомендуем обновить его до последней версии.

Sarunas. Atbalsta grupu darbs. Tikšanās ar vecākiem un speciālistiem.

Vainas sajūta

Posted 21. gada 8. Feb

Bieži vien cilvēki izjūt vainas apziņu sava bērna nāvē. Vaina vai būt reālā un vaina var būt iedomātā. Iedomātā vaina ir tad, kad sērojošiem vecākiem to piezīmē citi cilvēki - par to, ka viņi kaut ko izdarīja vai neizdarīja un tāpēc ar bērniņu ir notikusi tāda nelaime.

Reālā vaina ir tad, kad vecāki padomāja sliktu, pateica kaut ko vai izrīkojās ne visai labi attiecībā uz savu bērnu, un nespēj sev to piedod.

Read the rest of this entry »

Nevis atlaist un aizmirst, bet turpināt attiecības!

Posted 21. gada 6. Feb
Savā sērošanas ikdienā esam pieraduši dzirdēt, ka mums ir jāatlaiž bērns, kurš ir miris, ka mums ir jāsadedzina viņa drēbes, lietas, ka mums ir jāizdara pārmaiņas mājās, ka mums jāiziet cauri 5 sērošanas stadijām, ka sēras ilgs 1-2 gadi un daudzas citas lietas.
Tiešām? Vai tiešām kāds tic, ka Kibleres-Rosas piecas sērošanas stadijas strādā? Ne. To stadiju ir vairāk. Psiholoģes atklājumi jau sen ir pagātnē. Mēs dzīvojam citā laikā, kurā vecas metodes vairs nav efektīvas. Gluži tāpat Rietumu pasaulē jau 25 gadus nestrādā metode “atlaid un aizmirsti”.
Read the rest of this entry »

H.K.Andersens "Enģelis"

Posted 21. gada 1. Feb

IKREIZ, kad mirst labs, godīgs bērns, no debesīm nolaižas eņģelis, paņem bērnu uz rokām un aplido ar lielajiem spārniem visas bērna mīļotās vietas. Ceļā eņģelim ar bērnu savāc veselu pušķi dažādu puķu un nes tās līdzi uz de­besīm, kur tās zied vēl krāšņāk nekā zemes virsū. Dievs piekļauj visas puķes pie savas sirds, bet vienu puķi, kas viņam šķitusi jaukāka par visām, noskūpsta; tad puķe iegūst balsi un var pievienoties svētlaimīgo garu korim.

Read the rest of this entry »

Mācīties eksistēt no jauna…

Posted 21. gada 18. Jan

Ir ne mazums sarakstīto grāmatu par tuvinieku zaudējumiem, taču tēmu par bērniņa zaudējumu cenšas apiet ar līkumu, uzskatot, ka šādā nelaimē cilvēkam spēj palīdzēt tikai personīgā komunicēšana. Diemžēl, ne visiem cilvēkiem ir šāda iespēja vai drosme skaļi apspriest to, par ko pat sāpīgi padomāt. Taču pasniegt palīdzības roku var pat tam, kas klusi raud savās mājās un ne ar vienu nekomunicē.

Read the rest of this entry »

Vēstule vecākiem, kuri sēro par savu mirušo bērnu

Posted 20. gada 30. Dec

Mani mīļie draugi, šī ir vēstule jums, kas esat zaudējuši savu bērnu. Mēs tik daudzām mātēm un tēviem esam gājuši līdzi šajā grūtajā ceļā, ka šī grāmata2 radās no rūpēm, kuras jūs izpaudāt, un no mācībām, kuras no jums saņēmām.

Tad, kad jūsu bērns kļuva vājāks un tuvojās nāvei, varbūt jūs sev jautājāt, cik daudz bērns var zināt par to, iespējams, nāvīgo iznākumu, kas viņu sagaida. Es saku “iespējams”, jo esmu bijusi lieciniece arī daudziem brīnumiem.

Read the rest of this entry »