Ваш браузер устарел. Рекомендуем обновить его до последней версии.

Jaunākie raksti

Atrodi mazu gaismiņu

Posted 3/15/2021

Dodiet sev vietu un laiku, lai pabūtu šajā bezdibenī. Vienatnē. Absolūtā klusumā. Izraudiet savas asaras līdz pēdējai. Šodien. Rīt. Parīt. Cik vajag. Kamēr beigsies. Savas asaras es salīdzinu ar ūdenskritumu, kas var sasalt tikai ziemā. Un tomēr tās mēdz apstāties. Uz īsu brīdi, protams. Pēc divām stundām man iestājās ziema, sals, es bezspēkā aizmigu. Citā reizē pēc vienas stundas sasalstu uz 5-10 minūtēm, lai ieklausītos sava sirdī, un tad atkal karsts gaiss izmet mani lejā pa ūdenskritumu. Katru nakti nomirt un katru rītu atdzimt no jauna.

Nebaidieties no tā. Nebēdziet no sevis. Jūs esat pats/-i sev vajadzīgs/-a.
Svarīgākais šajā garīgajā transformācijas procesā ir ELPOT. Elpa ir dzīve. Mūsu bērni vēlējās, lai mēs dzīvotu. Tātad elpojam. Otra svarīgākā lieta šajā procesā — kad esam izraudājuši asaras, nonākuši miera stāvoklī, ieklausamies savā sirdī, savā dveselē! Tā runā! Tur ir atbildes uz mūsu jautājumiem. Sauciet to par intuīciju, par iekšējo balsi, par Sargeņģeļa vēstījumu, par atbalstu no Augstakiem spēkiem, kas rūpējas par mums un dziedina mūsu sāpi. Jā, jā, viņi to dara, tikai daži sērojošie vecāki par to nenojauš, jo nobloķē gaišjūtību un mīlestību savā sirdī.
Atrodam ticību. Nedomāsim par nākotni. Šodien ne. Šodien sēru bezdibenī ir jaatrod vismaz maza gaismiņa. Jāatrod un jānosargā, lai to varētu nest, vairot un izgaismot ar to ne tikai sevi, bet arī visu, kas mums ir apkārt.
Es ticu sev.
Es ticu savam bērnam.
Es respektēju sava bērna dvēseles izvēli.
Es uzticos Augstākiem spekiem.
Es ticu jums.
Mums kopā izdodies atrast šo Mīlestības Ceļu.

Sirsnībā, Kristīne Deņisova